Budžeta plānošana ir svarīga visos laikos. Tomēr īpaši svarīga tā ir šobrīd, kad pasaules ekonomikā vērojamas stagnācijas, straujas inflācijas un energoresursu cenu kāpuma pazīmes. Pārdomāts budžets ar prognozējamām izmaksām palīdz pārvarēt finansiālās grūtības un noturēt ierasto dzīves standartu.

Budžeta plānošanu var raksturot ar vienkāršu priekšnoteikumu – tērē mazāk, nekā nopelni. Taču ikdienā šī formula ne vienmēr darbojas, jo katram no mums ir savas individuālas vajadzības, naudas tērēšanas paradumi un arī vēlmes. Speciālisti parasti iesaka koncentrēties uz detalizētāku pieeju, veidojot budžetu. Šajā rakstā atradīsi galvenos principus un noteikumus, kas palīdzēs veiksmīgāk plānot savas finanses un izdevumus.

Nosaki mērķi

Pieņemsim, ka esi nolēmis sākt plānot savu budžetu. Parasti tam ir kāds pamatojums, piemēram, vēlme samazināt regulāros un neregulāros tēriņus, vēlme sākt krāt naudu nākotnei, vēlme ietaupīt naudu lielākam pirkumam un vēl daudz kas cits. Skaidrs mērķis, kas tiek izteikts arī precīzā laika termiņā, būs kā solījums sev, un tas palīdzēs precīzi noteikt, cik daudz būs jāmaina tavi tērēšanas paradumi, lai šo mērķi sasniegtu.

Izveido ieradumu

Runā, ka ieradums veidojas divu mēnešu laikā. Tieši tik ilgi tev ir jābūt īpaši centīgam taupības jomā, lai sevi pietiekami disciplinētu. Mēģini šajā laikā dzīvot taupīgi un nepadoties impulsīviem pirkumiem. Pēc aptuveni 60 dienām ievērosi, ka netērēt naudu kļūst vieglāk nekā tērēt!

Seko līdzi saviem tēriņiem

Eksperti iesaka regulāri sekot līdzi naudas plūsmai, lai izprastu tēriņu paradumus un pozīcijas, kurās ir iespējams tos samazināt. Pirmos trīs līdz sešus mēnešus mēģini saprast, kādas tavā budžetā ir regulārās un neregulārās izmaksas, un apdomā, cik daudz no tām reālistiski ir iespējams samazināt. Veidojot izmaksu monitoringu un reģistru, iesakām izveidot pēc iespējas detalizētāku tabulu, piemēram, MS Excel, vai kādā no citām programmām, piemēram, YNAB, Spendee, MS My Money u.c. Centies atrast tādas programmas, kas lietotājam ir par velti!

Ieviešot tabulu, centies izmaksas sadalīt pēc iespējas detalizētāk, atsevišķi aplūkojot pārtikas produktus, higiēnas preces, kultūras pasākumus, komunālos maksājumus, īres maksu, ballītes, alkoholu, studijas, sociālos tīklus un saistītos abonementus, transportu, ceļojumus, apģērbu, dāvanas, lielus pirkumus, aizdevumus u.tml. Izmaksu monitoringu un reģistru veic katru mēnesi un salīdzini pa pozīcijām, lai izprastu, kurās aiziet lielākie naudas līdzekļu, un kur šīs izmaksas var samazināt.

Nosedz pamatizdevumus

Pamatizdevumi parasti ir saistīti ar dzīvokļa vai mājas izmaksām un kredītsaistībām, piemēram, banku kredītiem. Tās ir izmaksas, kuru izpildes termiņus nevajadzētu atlikt, lai ietaupītu naudu. Citos gadījumos pie būtiskiem izdevumiem pieskaita arī pārtiku, kur nereti iespējams pārskatīt iepirkumu grozu un izvēlēties lētākas alternatīvas.

Netērē naudu nesvarīgiem pirkumiem

Iepriekšējais noteikums noved mūs pie nākamā – tērē mazāk naudu par produktiem un pakalpojumiem, kas nav svarīgi izdzīvošanai un kuru izslēgšana no budžeta tēriņiem būtiski nepasliktina dzīves standartu. Ja tu vēlies ietaupīt naudu, tev, visdrīzāk, nav nepieciešami paši dārgākie sporta apavi vai dizainera somiņa. Mēģini iegādāties preses, kurām cena un kvalitāte ir relatīvā līdzsvarā, priekšplānā izvirzot funkcionalitāti un ilgtspēju.

Izvairies no dzīvesstila inflācijas

Mēs visi zinām seno teicienu – apetīte rodas ēdot! Tieši tāpat ir ar tēriņiem – ja pieaug cilvēka ienākumi, pieaug arī viņa ambīcijas naudas tērēšanā. Tomēr, ja tavi ienākumi palielinās, tas automātiski vēl nenozīmē, ka tev vajag tērēt vairāk. Šādā gadījumā pastāv risks, ka pats sevi ievilksi “vāveres ritenī” – tu sāc pelnīt vairāk, sāc vairāk tērēt, pieaug tavas vajadzības un finansiālās saistības, kas tev liek strādāt vēl vairāk, lai tu varētu vairāk nopelnīt un noturēt jauno, paaugstināto dzīves standartu. Kādā brīdī tu būsi sasniedzis kā algas, tā arī darba efektivitātes griestus, kas liks tev dzīvot no algas līdz algai tikai tādēļ, ka būsi strauji palielinājis savas izmaksas. Tādēļ turpini iesākto stratēģiju un tērē naudu prātīgi, saglabājot taupīšanas ieradumu. Tu nevari kontrolēt automašīnas cenu, bet tu vari izvēlēties automašīnu, ko vari atļauties.

Nesasteidz ar jaunām kredītsaistībām

Ja esi nostabilizējis savus ienākumus un izdevumus, un tev ir izdevies izveidot uzkrājumus, vienmēr rūpīgi izvērtē kredīta ņemšanu kādam lielākam pirkumam. Iespējams, ka tu vari vēl nedaudz paciesties, vēl mazliet ietaupīt un šo preci iegādāties pats no savas kabatas. Turklāt, ne vienmēr ir jāizmanto bankas piedāvātā maksimālā kredīta summa, piemēram, pērkot māju vai automašīnu.

Ja esi nolēmis ņemt kredītu, bet vēlies saglabāt ieradumu krāt, velti vairāk laika banku un citu finanšu kompāniju piedāvājumu izvērtēšanai. Pievērs uzmanību kredītu izsniegšanas maksām, procentu likmēm un citām ar aizdevumu saistītajām izmaksām, izvēloties lētāko variantu.

Uzkrājumam novirzi 10-20% no saviem ienākumiem

Uzkrājumam katru mēnesi centies novirzīt 10-20% no saviem neto ienākumiem, vai arī mēģini izveidot drošības spilvenu 3-6 mēnešalgu apmērā. Tādā veidā, ja zaudēsi ienākumus, vai arī, ja radīsies negaidīti izdevumi, tev nebūs jāaizņemas nauda!

Uzkrājumus, ja iespējams, veic atsevišķā kontā, no kura neveic ikdienas maksājums. Tāpat lietderīgs varētu būt tēriņu limits, ko vari noteikt sev pats, vai arī uzstādīt to savā bankas kontā. Pēdējo gan nepiedāvā visas komercbankas, tādēļ pārliecinies vai tavai bankai ir iestrādāta šāda funkcionalitāte. Citos gadījumos var veidot arī skaidras naudas uzkrājumus, taču tad īpaša uzmanība jāpievērš vietas drošībai, kur glabāsi savu naudu.

ATRUNA: Finanšu pratības rīkā ietvertā informācija ir sniegta tikai informatīvos nolūkos. Lietotājam vienmēr pašam jāveic izpēte vai jāvēršas pie profesionāla un sertificēta konsultanta, lai pārliecinātos, ka sniegtie ieteikumi ir piemēroti katra individuālajai situācijai. Mēs negarantējam šajā tīmekļa vietnē sniegto vai izplatīto padomu, atzinumu, paziņojumu vai citas informācijas pilnīgu precizitāti vai ticamību. Tāpēc katram ir jāizvērtē riski, kas saistīti ar paļaušanos uz sniegto informāciju.